Enerģētikas aktualitātes

 

22Feb

  Bīstami – cietās daļiņas! Malkas apkures reālie draudi cilvēku veselībai

Šefīldas Universitātes Lielbritānijā jaunākais pētījums rāda, ka malkas krāsnis un kamīnus nebūtu ieteicams pastāvīgi kurināt telpās, kur uzturas vecāki cilvēki un mazi bērni, jo tie vismaz trīskāršo kaitīgā piesārņojuma jeb cieto daļiņu līmeni mājokļos. Tāpat britu...

 

16Feb

  Vācija bez oglēm jau 2030. gadā – to vietā nāks dabasgāze

Īsi pirms visu valsts atomelektrostaciju (AES) slēgšanas pērnā gada beigās Vācijas valdība paziņoja, ka būtu vēlams pārtraukt arī akmeņogļu un brūnogļu izmantošanu elektrības ražošanai jau līdz 2030. gadam. Bet, lai kompensētu AES un ogļu staciju zaudējumu, sekos būtisks...

 

09Feb

  Pētījums: tīrā ūdeņraža izmantošana ēku apkurei pagaidām nav ekonomiski pamatota

Jaunākajā vācu enerģētikas domnīcas “Agora Energiewende” pētījumā secināts, ka pagaidām tīrā ūdeņraža izmantošana ēku apkurei nav ekonomiski pamatota (tas maksā vidēji 5-9 eiro par kilogramu) un tikai nākotnes ūdeņraža enerģētikas izaugsme Eiropā noteiks, vai šāds...

 

02Feb

  Bulgārijas-Grieķijas dabasgāzes starpsavienojuma izbūve kavējas piegāžu novēlojuma dēļ

Bulgārijas-Grieķijas dabasgāzes starpsavienojuma (IGB) izbūvē kavējumi ir tik nopietni, ka jau šobrīd ir skaidrs – 2022. gada 1. jūlijā tas ekspluatācijā, visticamāk, nodots netiks. Taču IGB ir ļoti nozīmīgs Bulgārijai, jo tā pabeigšana pirmo reizi ļaus pārtraukt viena...

 

26Jan

  Vācijai neiztikt bez dabasgāzes, lai balansētu saules un vēja elektrostacijas

Vācijai būs nepieciešamas “nelielas papildu dabasgāzes jaudas”, lai nodrošinātu apgādes drošību un balansētu saules un vēja elektrostacijas. To atzinis pat Eiropas Parlamenta Zaļo partijas deputāts Svens Gigolds – viens no galvenajiem pilnīgas enerģētikas “zaļināšanas”...

 

19Jan

  Polija enerģijas drošības paaugstināšanai attīstīs hidroakumulāciju

Lai uzlabotu energoapgādes drošību un atbalstītu “zaļās” enerģijas plašāku izmantošanu, Polija ir pieņēmusi lēmumu par jaunas hidroakumulējošās stacijas (HAES) būvniecību un esošo HAES modernizāciju. Vērienīgo projektu, kas ilgs vairāk nekā desmit gadus, kopīgi...

 

12Jan

  Pasaulē pirmā otrreiz izmantojamā vēja turbīna pēc 30 gadiem pārtaps televizoros

Visā pasaulē, tajā skaitā Eiropā, strauji pieaug demontēto vēja turbīnu, kas nokalpojušas 20 un vairāk gadus, apjoms. Pagaidām tās reti pārstrādā, jo šo iekārtu ražošanai masveidā izmanto grūti pārstrādājamus saistmateriālus. Tomēr pārredzamā nākotnē situācija varētu...

 

05Jan

  Nanoķīmijas “izrāviens” ļaus e-auto bateriju ietilpību palielināt sešas reizes

Bateriju jeb akumulatoru enerģijas ietilpība ir viens no strauji augošās e-auto industrijas “sāpju bērniem”. Tieši no tā ir atkarīgs, cik ātri Eiropas un citu pasaules reģionu šoferi pārsēdīsies no ierastajiem iekšdedzes dzinēju spēkratiem un daudz “zaļāko” un videi...

 

29Dec

  Likumdevēji: Eiropā nopietni jādomā par ūdeņraža izmantošanas drošību

Ūdeņradis ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas, ko bieži dēvē par “nākotnes dabasgāzi”. Tomēr atšķirībā no mums pazīstamās dabasgāzes (par 96% sastāv no metāna) tas ir ļoti ugunsnedrošs. Šis fakts mudina Eiropas Savienības (ES) likumdevējus nopietni domāt par to,...

 

22Dec

  Polija ignorē tiesas lēmumu, atsakās slēgt strīdīgās ogļu raktuves

2021. gada rudenī Eiropas Kopienu tiesa (EKT) sprieda, ka no Polijas tiks piedzīts pusmiljons eiro dienā par Čehijas pierobežā esošās Turovas ogļu raktuves turpmāku izmantošanu, neņemot vērā kaimiņvalsts amatpersonu un vides aizstāvju iebildumus.

 

15Dec

  Maljorkā, Spānijā, top viena no Eiropas lielākajām “zaļā” ūdeņraža ražotnēm

Daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis šogad sāk realizēt savus pirmos “zaļā” ūdeņraža ražošanas projektus. Viens no vērienīgākajiem šādiem projektiem top arī Spānijai piederošā Baleāru salu arhipelaga lielākajā salā – Maljorkā.

 

08Dec

  Enerģijas pāreja Polijā līdz 2045. gadam varētu izmaksāt ap 100 miljardiem eiro

Mūsu kaimiņi Polijā ir aprēķinājuši, ka līdz 2045. gadam valsts enerģētikas “zaļināšanā”, atsakoties no akmeņoglēm par labu saulei, vējam un atomenerģētikai, būs jāiegulda patiešām iespaidīga summa – ap 450 miljardiem zlotu jeb 100 miljardiem eiro (EUR).