Enerģētikas aktualitātes

27Apr

Eiropas Savienības (ES) transporta dekarbonizācijas mērķis laikposmā līdz 2020. gadam (10%) nav ticis sasniegts, taču 2030. gada saistošais mērķis ir noteikts vēl ambiciozāks (14%), tāpēc ir nepieciešams rast operatīvu risinājumu emisiju samazinājumam visos nozares...

14Apr

Lai arī līdz Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu vēl visai tāls ceļš ejams, viens no būtiskākajiem soļiem šajā virzienā vismaz no Lietuvas puses jau ir sperts. Martā Viļņā oficiāli tika atklāts jaunais Lietuvas energosistēmas vadības un datu...

14Apr

Šā gada 19. februārī AS "Gaso" telpās, Vagonu ielā 20, Rīgā, noritēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) paplašinātā valdes sēde, kuras dalībnieki tika iepazīstināti gan ar Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas attīstības virzienu un sadales...

30Mar

„Zaļās” dabasgāzes (biometāna) izmantošana Zviedrijas transportā, īpaši pilsētu un starppilsētu pārvadājumos, pieaug ar katru gadu. Tās īpatsvars saspiestās (CNG) un sašķidrinātās (LNG) dabasgāzes piedāvājumā 2018. gadā pārsniedza 91, bet 2019. gadā jau 94,6%. Arī...

30Mar

Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi „Energa” un „Enea” februāra vidū paziņoja par finansējuma apturēšanu savam kopīgajam elektrostacijas būvniecības projektam – tā dēvētajai Ostrolekas C akmeņogļu elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 1 gigavats. Šai stacijai, kuras...

24Mar

Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši...

24Mar

Igaunijas un Somijas zemūdens gāzesvada „Balticconnector” komerciālās izmantošanas pirmais mēnesis pierādījis, ka, neraugoties uz skepsi, Igaunijas, Latvijas un Somijas reģionālā dabasgāzes tirgus darbības sākums ir bijis ne tikai veiksmīgs, bet arī daudzsološs. Caur...

26Feb

“Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā...

26Feb

Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā...

26Feb

Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16....

13Feb

2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa...

06Feb

Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts...